Inflācija Latvijā sasniegusi neredzētus apmērus

Inflācija Latvijā un pasaulē

Inflācija ir daļa no augošas ekonomikas, un, lai cilvēki brīvā tirgus ekonomikā pelnītu vairāk (un tātad dzīvotu labāk), zināmai inflācijai jābūt. Pretstats tam bija Padomju Savienības ekonomika, kur, lai cīnītos ar inflāciju, vienā brīdī uz visiem laikiem cenas visam noteica savienība. Tomēr tas līdz ar citām komandekonomikas īpatnībām noveda pie tukšiem plauktiem veikalos un milzīgām rindām pat vēl pirms veikalu atvēršanas.

Vairums finanšu ekspertu par veselīgu inflāciju uzskata 2-3% gadā. Tas nozīmē, ka 100 eiro vērta prece pēc gada maksā 102-103 eiro, vēl pēc gada  - 104,4-106,09 eiro utt. Šāda inflācija nozīmē, ka cenas lēnām, taču stabili kāpj, savukārt cilvēkiem, kas spēj audzēt savu finansiālo labklājību vairāk nekā par 2% gadā, dzīves līmenis uzlabojas (tie tātad var iegādāties vairāk nekā pirms gada).

Šobrīd gan inflācijas apmēri ir nepieredzēti augsti (2022. gada septembrī – 22,2%). Pat 2008. gada krīzes laikā, kad arī tika novērots straujš cenu kāpums, augstākais inflācijas punkts bija 15,9%. Savukārt pēc Latvijas pievienošanās eirozonai 2014. gadā inflācijas līmenis ne reizi nav bijis augstāks par 3%. Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā (kopš 2021. gada septembra) cenas  kāpušas 7,5 gadu apmērā. Šādām siera, piena un maizes cenām tātad būtu bijis jābūt tikai 2028.gadā.

Latvija gan nav vienīgā valsts, kas piedzīvo inflāciju – cenas paaugstinās visur pasaulē. Vidējais cenu kāpums pasaulē šobrīd ir 7,4% (salīdzinājumam: 2008. gadā tas bija 6,33%). Tiek prognozēts, ka 2023. gadā inflācija sāks kristies līdz 4,85%, savukārt vēl pēc gada inflācija būs jau 3,76%. Tomēr tās, protams, ir tikai prognozes.

Tab. Inflācijas apmēri pasaulē (par 2022. gada septembri)

Kas notika 2022. gadā?

Ievadā jau minējām, ka galvenais iemesls augstajai inflācijai ir dažādu ģeopolitisko un ekonomisko notikumu kopums. Pasaulē vienmēr kaut kas notiek, tomēr, jo tuvāk šo notikumu epicentri atrodas konkrētajai valstij, jo lielāka ir šo notikumu nozīme. Tieši tāpēc šī gada norises Latviju ietekmējuši īpaši jūtami. Turklāt mēs dzīvojam aukstajā un tumšajā Eiropas daļā, un tas nozīmē, ka gandrīz pusi no gada mums jātērē papildu resursi, lai apsildītu un apgaismotu savus mājokļus, un tam nepieciešama enerģija, kuru mēs paši nesaražojam pietiekamā daudzumā.

Lai ierobežotu inflāciju eirozonā (tā pārsniegusi 10%), Eiropas Centrālā banka sākusi celt Euribor (Eiropas starpbanku aizdevumu likme), cerot palielināt cilvēku izdevumus un uzņēmēju attīstības plānus. Euribor likmju celšana nozīmē to, ka jauni aizdevumi kļūst mazāk izdevīgi, savukārt par esošajiem aizdevumiem jāsāk maksāt vairāk – tas savukārt daļu naudas no mājsaimniecību vai uzņēmēju maciņiem izņem laukā un potenciāli samazina patēriņu. Uzņēmējiem tas nozīmē nepieciešamību apturēt cenu kāpumu (ja tie to fiziski var) un arī necelt algas saviem darbiniekiem, un tā būtu dabiska reakcija uz vispārēju cenu kāpumu. Tomēr šādu notikumu attīstību mēs varam novērot Turcijā, kur gada inflācija jau vairākus gadus ir virs 20%. Tomēr Turcijā ar inflāciju cīnās, vienkārši drukājot vēl naudu un palielinot algas, kas samazina vietējās naudas vērtību. Viens eiro šobrīd jau ir 18,5 Turcijas liru vērts, turpretim pirms 10 gadiem par vienu eiro varēja iegādāties tikai 2,3 liras. Eiropa šādu situāciju nevar pieļaut, tāpēc tā cenšas inflāciju mazināt.

Prognozes 2023. gadam

Vairums ekspertu, tostarp Latvijas Banka, norāda, ka līdz pat nākamā gada jūnijam valsts ekonomika vairs neaugs un ekonomika atradīsies īslaicīgā recesijā (prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad samazināsies par 0,2%). Jau šobrīd novērojams, ka cenu kāpums jūtami piebremzējis, taču tas nebūt nenozīmē, ka cenas kritīsies. Visdrīzāk tās saglabāsies esošajā līmenī vai augs, taču vairs ne tik strauji. To apliecina arī Latvijas Bankas inflācijas prognozes Latvijai (iepriekš minējām pasaules) – 9,2% 2023. gadā un 3,4% 2024. gadā.

Būtisku ietekmi atstās arī Euribor kāpums, kas vidēji katrai mājsaimniecībai ar mājokļa kredītu izmaksās papildus 60-200 eiro mēnesī (Latvijā ir aptuveni 140 tūkstoši šādu mājsaimniecību). Savukārt līzingā ņemta auto aizdevuma izmaksas pieaugs par aptuveni 10-30 eiro mēnesī. Tādējādi nauda apritē mazināsies un cilvēki pirks un patērēs mazāk. Tas savukārt nozīmē, ka iespējami īpaši izdevīgi piedāvājumi no uzņēmējiem – īpaši uz “Melnās piektdienas” un Ziemassvētku akciju periodiem.

Ko dara Sortter?

Sortter pamatdarbība ir dažāda veida aizdevumu salīdzināšana. Pirms jauna telefona iegādes taču vēlams paskatīties vairākos veikalos, cik tas maksā, tāpat arī aizdevumu izmaksas ieteicams papētīt pie vairākiem aizdevējiem. Šāda sīka, bet ļoti svarīga darbība var ietaupīt vairākus simtus vai tūkstošus eiro, jo aizdevumu likmes ļoti būtiski atšķiras. Sortter salīdzina gan nekustamā īpašuma kredītus, gan patēriņa kredītus, gan pat auto līzingus.

Bez tam Sortter regulāri publicē informatīvu saturu par aktualitātēm finanšu un aizdevumu pasaulē. Sortter ir kā aizņēmēja labākais draugs, un tieši tāpēc Sortter vārdu ieteicams atcerēties, kad vien iecerēts aizņemties!