Krājkonts un noguldījumi

Krājkonts ir labākais veids, kā krāt naudu. Tas ir gluži kā krājkasīte, tikai prom no tavām acīm. Tātad – no vēlmes šo krājkasīti patukšot, kad izdomā, ka vēlies nopirkt, piemēram, jaunu datoru vai lieku šokolādes tāfelīti. Bet krājkonts nav domāts tikai pirkumiem. Uzlabojoties valsts ekonomiskajiem rādītājiem, redzams, ka arvien biežāk iedzīvotāji atver krājkontu bērnam vai krāj savām vecumdienām, tādējādi mazinot finansiālo nestabilitāti nākotnē. Viena no labākajām krājkonta īpašībām ir tā, ka arī uz to attiecas valsts izteiktā garantija līdz 100 tūkstošiem eiro – tātad nauda ir absolūtā drošībā. Krājkontiem ir dažādi veidi un par krājkontu saturu bankas maksā nelielus procentu maksājumus, ko vari izvēlēties saņemt pat ik mēnesi.

Iemesli krājkonta izveidei var būt dažādi. Tā var būt vēlme iekrāt naudu kādai konkrētai lietai, sava bērna nākotnei vai vienkārši nebaltai dienai. Tāpat varbūt tā ir vajadzība savus resursus turēt lielākā drošībā, nekā tie ir, krājot savā zeķē vai mājas seifā. Protams, tā var būt arī vēlme gūt nelielu peļņu no sava noguldījuma. Visbiežāk gan tas ir pirmais iemesls, jo apzināmies, ka nenoliekot naudu nost atsevišķā kontā, pastāv risks, ka to iztērēsim ikdienas vajadzībās vai spontānos pirkumos.

Krājkonta izveide ir lielisks sākuma punkts iekrājumu veidošanai, jo tā izveidošana un uzturēšana parasti ir bez maksas, turklāt noguldītie resursi vienmēr ir pieejami, ja rodas šāda nepieciešamība (par naudas izņemšanu gan banka jābrīdina iepriekš, lai izvairītos no soda naudas). Lai atvērtu krājkontu, nav nepieciešams noguldīt lielu summu – atsevišķas bankas prasa iemaksāt 15 eiro, bet citas vispār neprasa neko. Papildus tam, uzkrātos procentus varēsi ik mēnesi saņemt savā norēķinu kontā. Patlaban gan procentu likmes noguldījumiem, īpaši eiro valūtā, ir vēsturiski zemākajā līmenī, tāpēc uz lielu peļņu no noguldījumiem cerēt nevajadzētu.

Neiedziļinoties finanšu lietās, noguldījumu koncepts un vārds “krājkonts” varētu šķist nesaprotami. Krājkontā es noguldu 100 eiro, bet pēc gada man banka dod, piemēram, 102 eiro. Kā tas iespējams; kur banka ņēmusi šos papildu divus eiro? Izskaidrojums ir visai vienkāršs – banka tevis noguldīto naudu gada laikā ieguldījusi vietās, kur tā var nopelnīt, un ar šiem 100 eiro nopelnījusi, piemēram, 5 eiro. Līdz ar to tā var samaksāt tev kā naudas īpašniekam 2 eiro, kā arī pati paturēt 3 eiro kā peļņu par savām finanšu darbībām. Ieguvums gan tev, gan bankai. Atšķirībā no ikdienas konta, kur tev ieskaita algu, krājkonta saturu klients parasti ikdienā vispār neaiztiek un banka zina, ka šo naudu var investēt. Bankas ir ļoti uzmanīgas ar savām investīcijām, ieguldot naudu tikai drošos finanšu darījumos, piemēram, valstu izdotās obligācijās. Šādas investīcijas nenes lielu peļņu, taču tādējādi bankas var garantēt naudas drošību un stabilitāti. Arī krājkonta saturs bankās, tāpat kā jebkura cita konta saturs, līdz pat 100 tūkstošiem eiro tiek nodrošināts ar valsts garantiju, kā tas minēts Latvijas Republikas Noguldījumu garantiju likumā. Tā, piemēram, ja banka rīt paziņos par bankrotu, valsts atmaksās konta saturu līdz 100 tūkstošiem eiro, kā tas bija, piemēram, “Latvijas Krājbankas” gadījumā. Tātad – noguldīt bankā ir daudz drošāk nekā turēt naudu mājās, kur to var nozagt, tā var pazust vai sabojāties (piemēram, plūdu gadījumā).

Krājkonti

Lai gan krājkontiem ir viens darbības princips, pastāv vairāki krājkontu veidi. Pats pirmais ir parasts krājkonts, kas pieejams visās bankās. Šādā krājkontā tu jebkurā brīdī vari ieskaitīt jebkādu summu. Izveidojot krājkontu, vari izvēlēties noguldījuma nosacījumus: piemēram, katru mēnesi ieskaitīt tajā kādu konkrētu summu, vai arī noguldīt pēc apstākļiem (piemēram, ja ir bijusi lielāka alga un vari atļauties noguldīt vairāk). Dažādas bankas piedāvā dažādus risinājumus un iespējas noguldīšanai krājkontos. Tā, piemēram, ja izvēlēts SEB krājkonts, iespējams vienoties par to, ka katru dienu no tava SEB norēķinu konta automātiski tiks noguldīta visa summa, kas būs lielāka, nekā norēķinu kontā paredzētā (lai norēķinu konta saturs, piemēram, nepārsniedz 500 eiro). Savukārt Swedbank krājkonts piedāvā iespēju noapaļot savus ikdienas maksājumus, atlikumu pārskaitot jau krājkontā (piemēram, ja veikalā tu maksā 4,53 eiro, no konta novelk 5 eiro un 47 centus ieskaita krājkontā). Arī DNB krājkonts piedāvā interesantu veidu – iespēju naudu krājkontā noguldīt pa tiešo caur bankomātu.

Pilngadības krājkonts

Līdzīgs parastajam krājkontam ir arī pilngadības krājkonts, ko atver ar mērķi noguldīt naudu līdz bērna (vai mazbērna) pilngadības sasniegšanai. Pilngadības krājkontu atver uz bērna vārda, taču viņu kā nepilngadīgu personu attiecībās ar banku līdz 18 gadu vecumam pārstāv vecāki vai likumīgais aizbildnis. Uzkrātos naudas līdzekļus, sasniedzot pilngadību, var izmantot tikai pats konta īpašnieks, tātad bērns. Pilngadības krājkontam ir raksturīga lielāka procentu likme, jo noguldījumus veic ilgākā laika periodā – nereti pat visus 18 gadus. 

Citi krājkontu veidi

Atsevišķās bankās pieejami arī krājkonti ar citādiem nosacījumiem vai nosaukumiem, piemēram, “Citadele” piedāvā pakalpojumu “Krājkonts+”. Tas būtībā ir tas pats krājkonts, tikai ar stingrākiem nosacījumiem naudas izņemšanai (banka jābrīdina 35 dienas iepriekš, lai izvairītos no 1% soda naudas) un augstāku procentu likmi (pašlaik likme ir 3 x augstāka nekā parastam krājkontam). Ar visiem krājkontu nosacījumiem plašāk jāiepazīstas bankas piedāvātajā līgumā.

Un atceries  – krājkontam un tā saturam vari piekļūt jebkurā brīdī. Taču, ja vēlies naudu no krājkonta izņemt pirms noteiktā termiņa beigām, tavs pienākums ir banku iepriekš brīdināt līgumā noteiktajā laikā. Pārsvarā tās ir no 3 līdz 30 dienām, taču noteikumi var būt dažādi. Ja nebrīdināsi banku laikus, tā ieturēs soda naudu – parasti 0,5% līdz 1% apmērā no noguldījuma.

Ja kādu konkrētu naudas summu (vismaz no 100 eiro) jau esi sakrājis un meklē veidu, kā to droši noglabāt vai pat nopelnīt ar lielākiem procentiem, nekā tie ir krājkontam, tad tev jāizvēlas termiņdepozīts. Tas ir noguldījuma veids, kam ir fiksēts termiņš un fiksēta procentu likme, un to, atšķirībā no krājkonta, nevar papildināt. Tātad, ja noguldi 1000 eiro, tad šajā kontā arī stāvēs 1000 eiro. Izņemot naudu pirms paredzētā laika, nenotiks procentu aprēķināšana un tiks piemērots sods – parasti 1% apmērā no summas. Terminētajos noguldījumos parasti iegulda lielas summas, jo tikai tad procentu maksājumi nes finansiāli jūtamu ieguvumu. Arī termiņdepozītam iespējams izvēlēties iespēju, ka maksājumus veic ik mēnesi, un pie lielām noguldītām summām un izdevīgas procentu likmes šādi iespējams pat segt savus ikdienas izdevumus. Gandrīz vai tāpat, kā pelnīt internetā, tikai nekāda riska, jo zini, ka tava nauda pelna naudu!

Krājkontu ir vērts veidot tad, ja tev ir pietiekami daudz naudas, ko katru mēnesi nolikt malā jeb ieguldīt krājkontā. Tieši tāpat kā daudziem no mums nepatīk izmainīt lielās banknotes, jo tad taču tās ātrāk iztērējas, arī krājkonts ir labākais veids, kā spēt ietaupīt zināmu naudas summu mēnesī, ko bez krājkonta, visticamāk, iztērētu. Krājkonta noguldījumiem nevajag lielas summas, taču, ja dzīvo no rokas mutē, katra mēneša beigās raizējoties par izdzīvošanu līdz mēneša beigām, krājkontu vērt vaļā būs lieki. Pats galvenais mīnuss krājkontam ir tā zemā ienesība. Krājkonts noteikti nebūs veids, kā likt savai naudai pelnīt, jo piedāvātās procentu likmes patiešām ir simboliskas un tās parasti nenosedz pat inflācijas gada apmēru. Ja vēlies ieguldīt savu naudu, liekot tai pelnīt, jāizvēlas termiņdepozīts vai citi ieguldījumu veidi (akcijas, valūtas u. c.).

Krājkonta atvēršanu piedāvā visas bankas, turklāt ar dažādiem nosacījumiem, tāpēc ir viegli apjukt piedāvājumā vai kaut ko izdevīgu palaist garām. Mēs, Sortter, esam apkopojuši visus labākos tirgū esošos piedāvājumus un Sortter mājaslapā vari ar tiem iepazīties vienuviet. Mēs regulāri atjaunojam gan banku piedāvātās procentu likmes, gan arī citus nosacījumus krājkonta atvēršanai un uzturēšanai, lai varētu tev dot godīgas izvēles iespējas. Nesamierinies tikai ar savas bankas piedāvāto pakalpojumu!  Īpaši, ja krājkontu vēlies atvērt, lai sakrātu naudu kādam lielākam pirkumam vai ilgtermiņā – piemēram,  uz bērna pilngadības sasniegšanu vai dzīvokļa iegādei.

Noguldījumu procentu likme

Jau minējām, ka noguldījumu procentu likme krājkontos, vismaz pašlaik, ir visai niecīga. Eiro valūtā tā šobrīd pārsvarā ir 0,05% gadā, savukārt ASV dolāros – 0,10% gadā. Krājkontus citās valūtās atver ļoti reti, bet arī par to var vienoties ar banku. Krājkonts primāri tiek izmantots, lai iekrātu naudu un tā atrastos drošībā.

Nedaudz lielākas procentu likmes pašlaik novērojamas termiņdepozītiem, kuriem procentu likmes ir atkarīgas no noguldītā apjoma un termiņa. Tā, piemēram, noguldījumiem uz gadu eiro valūtā tie parasti ir 0,07–1%, bet ASV dolāros – no 0,67% līdz pat 1,67%. Citas populārākās termiņdepozītu valūtas ir britu mārciņa, zviedru un norvēģu kronas. Atceries arī to: ja esi gatavs noguldīt lielu summu (virs 35 tūkstošiem eiro), vari bankai prasīt individuālu piedāvājumu, un tas var būt daudz izdevīgāks nekā publiski pieejamais.

Jāsaprot, ka banku piedāvātās procentu likmes ir ļoti atkarīgas no pasaules finanšu situācijas un naudas pieejamības tirgū, kā arī valūtu svārstībām un banku iekšējās politikas. Tieši tāpēc aktuālāko informāciju par procentu likmēm vari skatīt Sortter mājaslapā!

Vai mana nauda krājkontā būs drošībā?

Jā! Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem utml. Šo garantiju fondu uztur pašas bankas, kas ik ceturksni veic maksājumus – mazu procentuālu daļu no saņemtajiem noguldījumiem. Gadījumā, ja Latvijas fondā nepietiktu naudas garantiju izmaksai, tā tiktu piesaistīta no cita Eiropas Savienības garantiju fonda vai valsts budžeta. Garantēto izmaksu šādos gadījumos izmaksā ne vēlāk kā astoņas darba dienas pēc tam, kad fiksēta situācija, ka banka nevar nodrošināt naudas izmaksu. 

Tātad – visa tava nauda līdz pat 100 tūkstošiem eiro atrodas pilnīgā drošībā. Bankas kontā, atšķirībā no naudas turēšanas mājās, tā nekur nevar pazust.

Ja esi gatavs riskēt un vēlies nopelnīt vairāk, iespējams, tevi interesē Alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF). Tie ir uzņēmumi, kas piesaista kapitālu no daudziem noguldītājiem, lai šos finanšu līdzekļus apvienotu un ieguldītu tālāk. Ja katrs no šo fondu dalībniekiem pats vēlētos ieguldīt, piemēram, 2000 eiro, viņu resursu ieguldījuma nozīme būtu ļoti ierobežota un arī atdeve – minimāla. Taču, ja fondā apvienojas 500 cilvēki, tad tas jau ir miljons eiro, kuru veiksmīgi ieguldot, iespējams labi nopelnīt (dažkārt līdz pat 1–2% mēnesī). Latvijā alternatīvo ieguldījumu fondus drīkst pārvaldīt tikai AIF pārvaldnieki, kuri saņēmuši licenci FKTK vai kādā no ES dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādēm, vai arī ir reģistrēti FKTK.

Atšķirībā no parastajiem ieguldījumu fondiem AIF ieguldījumiem nav ar likumu noteiktu ieguldījumu ierobežojumu. Līdz ar to AIF var investēt, piemēram, nekustamajā īpašumā vai kriptovalūtās – atkarībā no tā, kā katrs fonds vienojas ar tā dalībniekiem. Šādā veidā iespējams nopelnīt vairāk, taču pastāv arī lielāks risks zaudēt daļu vai pat visu savu ieguldījumu, ja tas izdarīts neveiksmīgi. Tāpat jāņem vērā, ka par dalību parasti ir jāmaksā. Katram fondam ir tiesības pašam noteikt maksāšanas kārtību un apjomu – vai tā ir termiņa maksa vai komisijas procenti, bet, pirms pievienojies, rūpīgi apsver dalības maksu uz potenciālā ieguvumu un izdevumu fona. Atceries arī, ka uz šāda veida ieguldījumiem arī neattiecas valsts garantiju likums.